Kamēr šķirojām kāda miruša ģimenes drauga mantas, dziļi putekļainā atvilktnē uzdūrāmies interesantam priekšmetam. No pirmā acu uzmetiena tas izskatījās tikai pēc nolietota koka gabala – vietām gluds, citviet raupjš. Taču, jo ilgāk to aplūkojām, jo vairāk atklājās stāsts no pagātnes.
Sākumā neviens no mums nespēja noteikt, kas tas ir, un uz mirkli šķita, ka tas ir tikai vēl viens aizmirsts krāms. Bet pēc nelielas izpētes mēs sapratām, ka tas ir fid — jūrniecības instruments, kas reiz bija neaizstājams jūrniekiem. To izmantoja virvju šķiedru atdalīšanai un mezglu atbrīvošanai, un pirms modernu instrumentu parādīšanās tas bija vienkāršs, taču ļoti svarīgs priekšmets jūras dzīvē.
Šis mazais, ar rokām darinātais rīks, visticamāk, piederēja mūsu draugam Tomasam Benetam viņa jaunības gados, kad viņš strādāja piekrastē. Turot to rokās, mēs gandrīz varējām iztēloties, kā jūrnieki izmanto līdzīgus instrumentus savos braucienos, lai atklātā jūrā viss paliktu drošībā.
Šis priekšmets, kuru iepriekš bijām ignorējuši, pēkšņi ieguva daudz dziļāku nozīmi. Tas vairs nebija tikai nevajadzīgs krāms — tas kļuva par ieskatu dzīvē, kuru veidoja amatniecība un praktiska izdzīvošana jūrā.
Šis aizmirstais priekšmets kļuva par spēcīgu atgādinājumu, ka pat vismazākās lietas var sevī glabāt pagātnes dzīvju un smaga darba stāstus, kas jau sen pazuduši laika gaitā.
