Rakstnieks Andris Zeibots atzīst, ka pēdējos gados viņa dzīvesveids ir kļuvis mierīgāks un sakārtotāks. Lai gan enerģijas vairs neesot tik daudz kā pirms divdesmit gadiem, viņš joprojām aktīvi raksta un īsteno jaunus radošus projektus.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Zeibota ikdiena bija ļoti intensīva – no rītiem viņš rakstīja jokus radio raidījumam “BB Brokastis”, dienās nodarbojās ar izdevējdarbību, bet vakaros strādāja teātrī. Tagad, sasniedzot 75 gadu vecumu, viņš joprojām nevēlas apstāties.
Pēdējo piecu gadu laikā rakstnieks radījis piecas grāmatas, bet šogad klajā nācis viņa romāns “Dzērvju dzedājums”, kurā atainotas sarežģītas attiecības starp dzejniekiem Ēriku Ādamsonu un Mirdzu Ķempi. Pats autors darbu raksturo kā vēsturisku fantastikas romānu.
Zeibots stāsta, ka grāmatu tapšanā viņam svarīgāka par stingru darba grafiku ir intuīcija. Viņš neievēro klasisku darba režīmu no deviņiem līdz pieciem, bet ļaujas brīžiem, kad rodas iedvesma, pat ja tas notiek nakts vidū.
Vienlaikus rakstnieks atzīst, ka intensīvais radošais darbs dažkārt nozīmē mazāk laika ģimenei un tuvākajiem cilvēkiem. Viņš saprot, ka visu dzīvē paspēt nav iespējams, un reizēm nākas izvēlēties starp dažādām prioritātēm.
Tomēr Līgo svētkos ģimene pulcējās viņa mājās Kundziņsalā – vietā, ko Andris dēvē par savu rakstniecības karaļvalsti. Tur, kur pilsēta satiekas ar laukiem, viņi kopā baudīja vakaru pie kamīna.
Pēdējos gados Zeibots vairs nerīko lielas balles un plašas svinības. Pēc tam, kad viņam diagnosticēja 2. tipa cukura diabētu, viņš vairāk rūpējas par veselību un ikdienas paradumiem.
“Man ir diabēts, tāpēc svētkos alkoholu nelietoju. Tā vietā parasti dzeru limonādi,” atklāj rakstnieks.
Viņš atzīst, ka lielas dzīres vairs nešķiet saistošas, un arī savu 76. dzimšanas dienu septembrī plāno atzīmēt mierīgi, tikai tuvāko draugu lokā.
