Rakstniece Inga Grencberga pēc smaga dzīves posma pirmo reizi publiski runā par šķiršanos un sajūtām, kas piedzīvotas pēc laulības beigām. Šis laiks viņai sakritis ar nozīmīgiem profesionāliem notikumiem – klajā nākusi viņas pirmā grāmata angļu valodā “Sestā sieva”, bet trešais romāns “Selīna, kā tev klājas?” jau ieguvis lasītāju uzmanību.
Sarunā Inga atklāj ļoti personisku pieredzi, taču, neraugoties uz tēmas smagumu, viņa šo sarunu aizvada bez asarām. Viņas stāstā vairāk jūtama pašironija, humors un mēģinājums uz notikušo paskatīties ar lielāku iekšējo spēku.
Drīzumā Inga dosies Santjago ceļā, meklējot atbildes un pārdomājot savu dzīves posmu. Viņa atzīst, ka šis ceļojums viņai ir nepieciešams kā pārejas brīdis, kurā atgūt līdzsvaru un no jauna saprast sevi.
Atmiņā palicis arī laiks pagājušā gada nogalē, kad kļuva zināms par pārmaiņām viņas privātajā dzīvē. Toreiz Inga atklāja, ka vīrs viņu bija pametis, un viņa vēlējās, lai cilvēki viņu redz nevis caur neveiksmīgas laulības prizmu, bet gan kā personību ar saviem sasniegumiem.
Viņa toreiz atzina, ka vienmēr sapņojusi par savu vietu pasaulē, kas balstīta viņas pašas darbā un radošajā ceļā, nevis tikai kāda cita cilvēka statusā.
Šķiršanās viņai kļuva par ļoti sāpīgu pieredzi, taču Inga neļauj tai definēt visu savu dzīvi. Viņa turpina rakstīt, radīt un meklēt jaunus ceļus, kas palīdzētu atgūt spēku.
Tagad, skatoties uz notikušo ar laika distanci, rakstniece mēģina saprast ne tikai zaudējumu, bet arī to, kā cilvēks var turpināt dzīvot pēc brīža, kad mainās viss, kam viņš ticējis.
