Teātra un kino aktiera Leonīda Grabovska (1949–2011) mūžs atstājis spilgtu nospiedumu Latvijas kultūrā ar viņa neaizmirstamajām lomām un unikālo talantu. Kristīna Zvirgzdiņa dalās ar atmiņām par aktiera personīgo dzīvi, kopīgajiem gadiem un to, kā viņš bija ārpus skatuves.
gadā, strādājot ar režisoru Mihailu Kublinski, Leonīds ieguva iespēju atveidot Rometu Šekspīra lugā “Romeo un Džuljeta”, tomēr šo sapni izjauca būtiskas domstarpības ar režisoru. Grabovskis vienmēr rūpīgi strādāja pie katra tēla, un, ja tas neatbilda viņa mākslinieciskajai vīzijai, viņš nebēga no konfliktiem, pat ja tas nozīmēja pretoties karjeras izaugsmei.
Viņa raksturs bija bīstams kompromisiem – Leonīds vienmēr izvēlējās savu ceļu, nevis pielāgojās citu prasībām. Kristīna atklāj, ka šie gadi kopā bija pilni gan spēcīgām emocijām, gan dziļas sapratnes par aktiera māksliniecisko pasauli.
Viņa atzīst: “Kā man vēlētos, lai nekad kāds negodīgs vīrietis nemācītu man mīlēt sievieti!” – šī doma skanēja vēl vairāk nekā divdesmit gadus pēc atmiņu brīžiem ar Grabovski.
