Cik daudziem no jums patīk ēst griķus? 🤔🤨 Eiropā tā nav populāra kukurūza, un šis vācu lauksaimnieks paskaidro, kāpēc! 💯🤫 To ir gandrīz neiespējami atrast, jo ir faktori, kas neļauj tur lauksaimniekiem to audzēt lielos daudzumos! 🙄🚫 Vai jūs interesē, kāpēc? 🧐 Šajā rakstā es dalīšos ar iemeslu! 👇
Kāds vācu lauksaimnieks nesen dalījās ar atziņām par to, kāpēc Eiropā griķi nav populāra kultūra. Pēc viņa teiktā, griķi ir bēdīgi slaveni ar to, ka tos ir grūti audzēt, un tie ir ļoti jutīgi pret vides faktoriem, tāpēc tie nav piemēroti lielākajā daļā Eiropas klimatisko apstākļu.
Pirmkārt, griķi slikti pacieš karstumu, tāpēc daudzos Eiropas reģionos to audzēšana ir izslēgta jau pašā sākumā. Tā arī slikti panes mitrumu – pārmērīgs ūdens daudzums izraisa tās puvi. Tomēr visnelabvēlīgākais faktors ir vējš, kas var ļoti kaitēt šim maigajam augam.
Vislabāk griķi attīstās bagātā, auglīgā, tumšā augsnē. Lai gan tas var šķist ideāli, tomēr tam ir arī būtisks trūkums: griķi iztukšo augsni no barības vielām, tāpēc pēc katras ražas novākšanas zeme ir jāatbrīvo. Šī lielā vajadzība pēc augsnes barības vielām apgrūtina efektīvu augu maiņu.
Taču, iespējams, lielākais izaicinājums griķiem Eiropā ir to noturība pret mēslošanas līdzekļiem. Atšķirībā no kviešiem, kuru raža pēc mēslošanas var ievērojami palielināties, griķus neietekmē papildu barības vielas. Neatkarīgi no tā, cik daudz mēslojuma tiek izmantots, raža būs aptuveni tāda pati. Eiropā lauksaimnieks var novākt tikai 10-12 centnerus griķu no viena gada.
Turklāt griķi ir ļoti jutīgi pret pesticīdiem un herbicīdiem – tie ne tikai tos panes, bet arī bojājas daudz ātrāk nekā nezāles. Modernās lauksaimniecības metodes, piemēram, gēnu inženierija, nav spējušas uzlabot griķu izturību, jo tos neietekmē mēģinājumi mainīt to ģenētisko struktūru. Šī nespēja pielāgoties parastajām lauksaimniecības metodēm vēl vairāk ierobežo griķu pievilcību.
Griķu ražas novākšana ir arī darbietilpīgs process. Atšķirībā no kviešiem, kurus var novākt ar standarta tehniku, griķiem ir nepieciešama specializēta tehnika un daudz lielāks novākšanas ātrums. Griķu unikālā uzbūve bez tradicionālās “vārpas” vēl vairāk sarežģī šo procesu.
Griķu pārstrāde ir ne mazāk prasīga. Tā prasa vairākus posmus, piemēram, žāvēšanu, vēdināšanu, grauzdēšanu un pat sēklu sadalīšanu, kas padara to daudz sarežģītāku nekā salīdzinoši vienkāršu kviešu apstrādi.
Šīs problēmas padara griķus par nepraktisku kultūru lielākajai daļai Eiropas lauksaimnieku. Ņemot vērā augstās izmaksas, kas saistītas ar griķu audzēšanu, apstrādi un zemāku ražību, griķi Eiropā vienkārši nav ekonomiski izdevīgi audzēšanai lielos apjomos. Tāpēc griķi joprojām nav iekļauti Eiropas iedzīvotāju uzturā, kur joprojām dominē kvieši.
Tādās valstīs kā mūsējā, kur griķi ir daudz pieejamāki un lētāki, mēs varam tos baudīt, kamēr eiropieši nevar tos audzēt šo praktisko un vides ierobežojumu dēļ.
