Mēs pārvācāmies uz jaunu māju, un pagrabā es atradu pakāpienus, kas ved… uz nekurieni 😯 Es aizvien prātoju, kam tie bija paredzēti, tāpēc piezvanīju vecajam īpašniekam 🫢🙈 Tas, ko viņš man pastāstīja, mani pārsteidza 🤯 Šie pakāpieni kādreiz veda uz kaut ko daudz tumšāku, nekā es iedomājos…😱 Vairāk lasiet rakstā zemāk 👇
Kad pārvācāmies uz jauno māju, katra diena nesa sev līdzi kaut ko jaunu. Vecā māja ar koka grīdām un čīkstošiem dēļiem šķita, ka tajā ir daudz noslēpumu. Taču visdīvaināko mēs atradām pagrabā.
Mēs to atklājām, izkraujot kastes. Tur bija šaurs gaitenītis, ko izgaismoja tikai vāja spuldzīte, un tas veda uz betona pakāpieniem, pa kuriem varēja nokāpt uz nekurieni. Sākumā tas izskatījās mazliet dīvaini, pat noslēpumaini.
“Te droši vien bija kāda slepena telpa,” mans vīrs minēja. Es pasmaidīju, iedomājoties stāstus par apslēptiem dārgumiem vai slepenām slēptuvēm.
Ziņkārīgi nolēmām piezvanīt iepriekšējam īpašniekam, lai uzzinātu vairāk par šiem dīvainajiem pakāpieniem. Viņa atbilde nebija tik noslēpumaina, kā mēs cerējām, taču tā tomēr bija interesanta.
Viņš mums pastāstīja, ka sen atpakaļ šie pakāpieni veduši uz tuneli. Šis tunelis savienoja mūsu māju ar blakus esošo ēku, kurā tagad atrodas neliela kafejnīca, bet agrāk tur bija veikals.
Šādi tuneļi pirms daudziem gadiem bija ierasta parādība. Tos izmantoja pārtikas uzglabāšanai, slēptuvēm un pat kā daļu no avārijas glābšanās plāna.
Laika gaitā tunelis sāka sabrukt, un galu galā zeme iegruva. Lai novērstu jebkādas briesmas, eja tika aizbērta ar betonu, atstājot tikai šos pakāpienus kā atgādinājumu par pagātni.
Mēs bijām nedaudz vīlušies, ka tur nav nekāda noslēpuma, bet tagad, kad skatāmies uz pakāpieniem, mēs iedomājamies visus stāstus, kas šeit varētu būt varējuši notikt. Varbūt nākotnē māja mūs pārsteigs ar vairākiem noslēpumiem.
