Pie vecvecmāmiņas atradu dīvainu keramikas klaunu 😕😦 Izgatavots Japānā, iekšpusē dobs… un man nebija ne jausmas, kam tas paredzēts 🫢😳 Nevarēju saprast – līdz internets atklāja patiesību 😱🔥 Jūs neticēsiet, kas īsti ir šī figūriņa. Ticiet man, jums par to ir jāuzzina zemāk esošajā rakstā 👇
Kādu dienu, šķirstot vecās vecvecmāmiņas vecās mantas, es sastapos ar mazu keramikas figūriņu. Tas bija klauns ar vienkāršu smaidu un paceltu roku, gandrīz tā, it kā tas man vicinātu.
Tajā bija kaut kas pazīstams, bet es nevarēju atcerēties, kur agrāk biju redzējusi kaut ko līdzīgu.
Figūra izskatījās labi kopta, lai gan dažas krāsas bija izbalējušas. Apakšā es pamanīju uzrakstu: “Ražots Japānā.” Tā iekšpusē bija tukša, un es nevarēju saprast, kādam nolūkam tā paredzēta.
Nolēmu meklēt internetā un ātri atklāju, ka tas ir adatu turētājs – neliels priekšmets, ko agrāk izmantoja daudzi cilvēki.
Mana vecvecmāmiņa Lidija bija prasmīga daudzās lietās. Viņa vienmēr šuva, vai tās bija drēbes mums, mazbērniem, vai sīkas lietas, kas mājokli padarīja mājīgāku.
Iespējams, ka šis klauns bija kopā ar viņu visus šos gadus. Es varēju iztēloties, kā viņa maigi ievieto adatas cepurītē, kad viņa bija beigusi darbu uz nakti.
Šis klauns man kļuva par kaut ko vairāk nekā tikai priekšmetu. Tas simbolizēja kluso saikni starp paaudzēm – tām, kas strādāja ar savām rokām un novērtēja mazās lietas dzīvē.
Tas man atgādināja par mierīgiem vakariem, kas pavadīti šūšanā, un par mīlestību un rūpību, kas bija ieguldīta katrā valdziņā.
