Kāds pāris, rakņādamies, kā viņi domāja, vecā kastē, atvēra sarūsējušu seifu – un tas, kas no tā izlidoja ārā, lika viņiem sastingt 🙈😨 Tas, ko viņi ieraudzīja, nebija parasts atradums… un viņu nākamais solis bija taisni uz policiju 🚔🚨 Seifa iekšpusē bija… stāstīts rakstā zemāk! 👇
Kad es biju maza, man ļoti patika ar draugiem spēlēties dārgumu meklējumos. Mēs paslēpām sīkas lietas, piemēram, konfektes vai monētas, un vēlāk mēģinājām tās atrast. Vienmēr bija aizraujoši redzēt, ko mēs izrakām.
Kāds pāris no Ņujorkas, Metjū un Marija Kolonna-Emanuēli, arī atrada kaut ko līdzīgu dārgumiem, taču viņu atradums bija daudz vērtīgāks. Taču viņi to neatrada uzreiz. Pagāja vairāki gadi, līdz viņi saprata, kas viņiem ir.
Pirms ilgāka laika viņi savā pagalmā pamanīja metāla kasti. Viņi domāja, ka tā ir daļa no elektrības sistēmas, un nepievērsa tai lielu uzmanību. Gadiem ilgi tā vienkārši stāvēja turpat. Taču kādu dienu viss mainījās.
Viss sākās, kad viņu pagalmā izcēlās ugunsgrēks. Dega koki, un pēc ugunsgrēka nodzēšanas viņi atkal ieraudzīja kastīti. Pēc kāda laika viņu pagalmā ienāca briedis un apņirgājās ap kastīti. Tas viņiem radīja ziņkāri. Varbūt tā tomēr nebija elektrības kārba. Viņi nolēma to pārbaudīt.
Atvērt to nebija viegli. Tas bija vecs seifs, un tas bija cieši aizslēgts. Viņiem nācās izmantot smagus instrumentus, lai to atvērtu. Taču viss smagais darbs atmaksājās – tas, ko viņi atrada seifā, viņus atstāja bez vārdiem.
Metjū teica: “Tur bija simtiem dimantu, zelta, dārglietu un saderināšanās gredzenu. Mēs nevarējām tam noticēt!” Bija arī daudz skaidras naudas, taču tā gadu gaitā bija sabojājusies no mitruma.
Tomēr viņiem bija viens liels jautājums: kam tas viss piederēja?
Seifa iekšpusē viņi atrada zīmīti ar adresi. Tā bija adresēta kādai netālu esošai mājai. Metjū devās pie kaimiņa, kurš tur dzīvoja, un pajautāja, vai nekad nav noticis kas dīvains. Kaimiņš teica, ka jā. Viņš bija aplaupīts 2011. gada Ziemassvētkos. Vienīgais, kas tika paņemts, bija viņa seifs, kurā bija vērtslietas aptuveni 52 000 ASV dolāru vērtībā.
Pēc ilgiem astoņiem gadiem nozagtās dārglietas beidzot tika atdotas to likumīgajam īpašniekam. Metjū teica, ka viss šis stāsts viņu pārsteidz. Viņš un viņa sieva pat nedomāja par dārgumu paturēšanu. Viņi zināja, ka tas nebija viņu īpašums.
Godīgums viņiem bija svarīgāks par zeltu un dimantiem.
