“Vai jūs varat dzīvot bez naudas?” 🤔 Vācu psihoterapeite Heidemārija Švermere veica drosmīgu eksperimentu – viņa 20 gadus nodzīvoja bez naudas! 😲 Tas var izklausīties neticami, taču viņai izdevās radīt kaut ko patiesi revolucionāru, kas pastāv vēl šodien. 🌍✨ Vēlaties uzzināt, kā viņai tas izdevās? Lasiet Heidemarijas pilnu stāstu zemāk esošajā rakstā! 📖👇
Vai mūsdienu pasaulē kāds patiešām var izdzīvot bez finanšu līdzekļiem? Vācu psihoterapeite Heidemārija Švermere (Heidemarie Schwermer) nolēma atbildēt uz šo jautājumu, veicot radikālu eksperimentu, kas ilga divas desmitgades. Viņas ceļojums kalpo kā apliecinājums tam, ka pašaizliedzība var spēcīgi ietekmēt pasauli.
47 gadu vecumā Heidemarija gadiem ilgi bija palīdzējusi cilvēkiem grūtās dzīves situācijās. Ar dziļu empātijas izjūtu viņa strādāja, lai savienotu grūtībās nonākušos cilvēkus ar personām, kas bija gatavas palīdzēt.
Viņas centieni 1994. gadā noveda pie iniciatīvas “Give and Take” (“Dod un ņem”) izveides. Šīs unikālās programmas pamatā bija preču un pakalpojumu apmaiņa, izslēdzot naudu kā parasto starpnieku. Dalībnieki varēja vienkārši piestiprināt programmas uzlīmi uz durvīm, automašīnas vai mugursomas, lai apliecinātu savu vēlmi dalīties un sniegt savu ieguldījumu. Programma piesaistīja ne tikai tos, kam bija finansiālas grūtības, bet arī pensionārus, izolētus cilvēkus un citus, kas meklēja kopības sajūtu. Apmaiņā pret nelielu uzdevumu veikšanu vai savu prasmju piedāvāšanu dalībnieki varēja nodrošināt pārtiku, pajumti vai pirmās nepieciešamības preces.
Dažus gadus vēlāk Heidemarijas dzīvē notika pārmaiņas. Viņas bērni kļuva patstāvīgi, un viņas laulība izbeidzās. Iespējams, šīs personīgās pārmaiņas viņu iedvesmoja radikālam solim – 53 gadu vecumā viņa uzsāka neparastu eksperimentu: gadu dzīvot pilnīgi bez naudas. Tas nozīmēja, ka viņai bija jāatsakās no īres maksas, pārtikas vai apģērba iegādes, tā vietā paļaujoties uz programmas “Dod un ņem” principiem.
Atstājot savu iepriekšējo dzīvesveidu, viņa devās ceļā tikai ar nelielu koferi un 200 eiro. Sākumā bija grūti pielāgoties šai jaunajai realitātei, jo tā ievērojami atšķīrās no komforta, kas viņai bija pazīstams. Tā kā profesionāli terapijas pakalpojumi apmaiņā bija reti nepieciešami, viņai nācās meklēt alternatīvus veidus, kā nodrošināt pirmās nepieciešamības preces.
Viņa sāka nodarboties ar logu mazgāšanu, zāliena pļaušanu, trauku mazgāšanu un guvernantes darbu. Dažiem cilvēkiem vienkārši bija vajadzīga sabiedrība, un viņa piedāvāja savu klātbūtni. Savam pārsteigumam viņa atklāja, ka šāds dzīvesveids viņai lieliski piestāv. Viņa izjuta dziļu brīvības sajūtu, un viņai ne reizi nevajadzēja izmantot savas nelielās naudas rezerves.
Pēc gada ilgā eksperimenta Heidemarija nolēma neatgriezties pie vecā dzīvesveida. Tā vietā viņas filozofija piesaistīja plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Viņa lasīja lekcijas, uzrakstīja grāmatu “Eksperiments bez naudas”: Eksperiments bez naudas, un par viņu tika uzņemta dokumentālā filma. Ienākumi no viņas darba tika ziedoti labdarībai.
Ne visi varēja pieņemt Heidemarijas dzīvesveidu, taču viņas vēstījums, ka laime nav saistīta ar naudu, atstāja paliekošu iespaidu. Lai gan viņas vairs nav, iniciatīva “Give and Take” turpinās, tāpat kā daudzi cilvēki, kurus iedvesmojis viņas ievērojamais pašaizliedzības ceļojums.