🏰 “Pilis bija aukstas – un mēs domājam – sasalušas” ❄️ Viduslaiku pilis var izskatīties romantiski, taču, lai tajās dzīvotu, ikdienā nācās cīnīties ar aukstumu. Pat milzīgie kamīni tik tikko pacēla temperatūru virs 15°C! Cilvēki dedzināja veselus kokus, gulēja cepurēs un piekarināja biezus gobelēnus, lai tikai paliktu silti. 🔥 Interesanti, kā viņi beidzot pārvarēja aukstumu? Skatiet, kādu gudru (un senu!) apsildes triku viņi aizņēmās – sīkāka informācija šajā rakstā 👇
Viduslaiku pilis tika celtas ne tikai tādēļ, lai pasargātu dižciltīgos no ienaidniekiem – tās bija arī mājas, kurās cilvēki dzīvoja visu laiku. Taču, tā kā tās bija būvētas no bieza akmens, tajās nebija viegli saglabāt siltumu. Līdz 12. gadsimtam pilīs parasti bija auksti un neērti. Taču vēlāk apkures metodes uzlabojās.
Līdz 13. un 14. gadsimtā cilvēki sāka izmantot atklātus kamīnus un sienās iebūvētus kamīnus, lai apsildītu telpas. Šajos kamīnos bieži vien atradās paplātes oglēm un cauruļu sistēmas. Agrīnā pagātnē kamīns bija atklāts, un, lai gan tas nodrošināja siltumu, lielās telpās bija nepieciešams kamīns gandrīz katrā telpā – īpaši guļamistabās un galvenajās zālēs. Un, ja kamīns bija liels, lai uzturētu uguni, bija vajadzīgi veseli koki!
Interesants fakts: pat ar visām šīm pūlēm temperatūra lielākajā daļā piļu reti kad paaugstinājās virs 15 vai 16 grādiem pēc Celsija. Taču tā laika cilvēki to uzskatīja par normālu parādību.
Velsas prinča rezidencē galvenajā zālē vien bija aptuveni desmit kamīni un divi milzīgi kamīni. Arī katrā guļamistabā parasti bija vismaz viens kamīns. Cilvēki izmantoja arī nelielus čuguna sildītājus pie gultām, lai sildītos naktīs.
Bija arī citi triki. Pie sienām piekārti biezi gobelēni palīdzēja noturēt siltumu un neļāva ieplūst aukstumam no akmens sienām. Šajā laikā tika izgudrotas arī pidžamas, čības un miega cepures, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt siltumu miega laikā. Īpaši aukstās dienās cilvēki izvairījās pamest savas siltās gultas, ja vien tas nebija nepieciešams, un viņi pat uzņēma viesus savās guļamistabās, lai nezaudētu siltumu!
Vēlāk cilvēki sāka izmantot senu romiešu apkures metodi, ko sauca par hipokaustu. Tā bija liela krāsns, kas atradās pagrabā. Tā uzkarsēja akmeņus un pa maziem kanāliem un atverēm grīdās sūtīja siltu gaisu. Šādā veidā siltais gaiss ieplūda augšējās telpās. Laika gaitā sistēma tika uzlabota, ierīkojot labākus cauruļvadus un slēgtas krāsnis.
