„Viņš nojauca sienu — un atklāja kaut ko, kas uz viņu skatījās.” Ģimenes mājā tika atklāta slēpta glezna ar acīm bez acu dobumiem, kas bija noslēpta gadu desmitiem ilgi 🖼️😨 Kas to slēpa — un kāpēc? Skatieties šo biedējošo attēlu rakstā 👇📸
Kad Frenks Okeans beidzot sāka remontēt māju, ko bija mantojis no vecākiem, viņš nekad nebūtu domājis, ka aiz tās sienām atklās kaut ko tik satraucošu.
Atjaunojot dzīvojamo istabu, Frenks noņēma vecās koka paneļus un sāka demontēt daļas no ventilācijas sistēmas. Tad viņš uzgāja uz kaut ko, kas bija paslēpts dobumā sienā — biedējošu eļļas gleznu, kurā bija attēlots vecs vīrietis ar tukšām acu dobumām vietā, kur vajadzētu būt acīm. Glezna bija rūpīgi novietota, paslēpta un noslēgta no acīm gadu desmitiem.
Atklājumu vēl neizprotamāku padarīja vājš, gandrīz nesalasāms paraksts audekla apakšējā stūrī. Tas neatklāja vārdu, tikai padziļināja noslēpumu.
Māja piederēja Frenka ģimenei jau vairākas paaudzes, un viņš pats bija uzaudzis tās sienās. Visus šos gadus neviens nekad nebija minējis neko par slēptiem priekšmetiem vai dīvainiem mākslas darbiem. Vēl vairāk neskaidrību radīja tas, ka, lai paslēptu gleznu, bija nepieciešams daļēji demontēt sienu — un, cik Frenkam bija zināms, neviens no ģimenes locekļiem nekad nebija veicis lielus remontdarbus.
Glezna pati par sevi izskatījās kā profesionāla mākslinieka darbs — eļļas krāsa uz audekla, ierāmēta un uzstādīta uz koka rāmja. Bet tās satraucošais saturs to padarīja vēl izteiksmīgāku: vecā vīra bezizteiksmīgā seja, bez acīm, bet kaut kādā veidā pārsteidzoša, radīja nemieru. Klusās krāsas un draudošā kompozīcija atstāja spēcīgu emocionālu iespaidu.
Tomēr to, kas Frenku patiesi satrauca, nebija tikai satraucošais attēls — tas bija fakts, ka kāds bija pielicis lielas pūles, lai to paslēptu. Viņš sāka domāt: kurš to tur uzkārtojis un kad? Vai tas varēja notikt, kad viņš bija bērns un nebija mājās? Vai arī glezna bija noslēpta ilgi pirms viņš bija pietiekami vecs, lai pamanītu šādas lietas?
Vienīgais pavedienu, ko viņš varēja atrast, bija vāji uzrakstīts nosaukums apakšējā malā: Energy, 1972. Bet tas nesniedza nekādu reālu izskaidrojumu — nebija ne mākslinieka vārda, ne informācijas par tapšanas apstākļiem, ne mājiena par mērķi.
Tagad Frenks sazinās ar vecākiem radiniekiem, cerot, ka kāds varbūt atceras stāstu vai atmiņu, kas varētu izskaidrot, kā šāds dīvains mākslas darbs nonāca aprakts viņu ģimenes mājas sienās. Līdz tam brīdim noslēpums paliek — tikpat dziļi apslēpts kā reiz bija glezna.
