Kad Aleks un viņa sieva Sofija kļuva par vecākiem, viņi darīja visu pēc noteikumiem. Jauna bērnistaba, maigs naktslampiņas apgaismojums, rotaļlietas un, protams, bērnu novērošanas kamera — lai vienmēr būtu blakus, pat tad, kad bērns guļ.
Pirmie mēneši pagāja mierīgi. Kamera stāvēja istabas stūrī, vērsta uz gultiņu. Sofija bieži skatījās tiešraidi pirms gulētiešanas, bet Aleks pārbaudīja savienojumu no darba.
Kādu vakaru viņš aizkavējās birojā. Bija jau pāri pusnaktij, kad viņš atvēra bērnu novērošanas kameras lietotni.
Sākumā viss bija kā parasti — vājš naktslampiņas spīdums, bērna klusa elpa.
Bet pēc brīža viņš pamanīja kustību.
Kameras kadrā, pie gultiņas, stāvēja kāda figūra. Ēna. Cilvēka.
Aleksa sirds sāka sisties straujāk. Viņš ieslēdza skaņu — klusums. Tikai bērna elpa.
Figūra noliecās tuvāk, it kā kaut ko čukstētu.
— Sofija… — viņš iečukstēja, zvanot sievai.
Viņa neatbildēja.
Aleks zvanīja vēlreiz — klusums.
Viņš metās uz automašīnu. Ceļš līdz mājām aizņēma septiņas minūtes, bet šķita kā mūžība.
Kad viņš iesteidzās mājās, Sofija sēdēja guļamistabā — miegaina un apjukusi.
— Kas noticis? — viņa jautāja.
— Kur bērns? Kur tu biji?!
— Guļamistabā, — pārsteigta atbildēja Sofija. — Viņš guļ. Viss kārtībā.
Aleks aizskrēja uz bērnistabu. Bērns tiešām gulēja mierīgi. Kamera joprojām dega ar mīkstu zaļganu gaismu.
Viņš atvēra ierakstu.
Video fiksēja visu no 00:00.
Un tur — tas pats brīdis.
Ēna atkal parādās pie gultiņas, noliecas — un pēkšņi attēls sāk trīcēt, kamera zaudē fokusu.
Kad tas atkal izlīdzinās, kadrā redzama seja.
Viņa paša seja.
Aleks neticēja savām acīm. Video viņš stāvēja pie gultiņas, glāstīja bērnu un kaut ko čukstēja.
Bet tajā laikā viņš bija birojā.
Sofija kļuva bāla, noskatoties ierakstu.
— Tas neesi tu, — viņa iečukstēja. — Tam cilvēkam… nav atspulga logos.
Nākamajā rītā kamera pārstāja darboties.
Aleks nopirka jaunu, bet vairs ne viņš, ne Sofija nekad vairs neskatījās tiešraidi naktī.
Reizēm, ejot garām bērnistabai, viņš gan pieķēra sevi pie domas, ka tur iekšā kāds stāv.
Un it kā kluss čuksts no tumsas teica:
— Tu taču pats lūdzi, lai es par viņu pieskatos.
