Kādreiz Andrea Ivanova bija pavisam parasta studente — klusa, pieticīga, ar smalkām sejas iezīmēm. Bet viņai šķita, ka “parastums” ir vissliktākais, kas var notikt ar meiteni.
Kādu dienu viņa draudzenei teica:
“Es gribu, lai cilvēki mani atceras no pirmā acu skatiena.”
Tieši tad viņa pirmo reizi nolēma veikt injekciju — nelielu lūpu korekciju, tikai “nedaudz palielināt”. Bet tieši šis “nedaudz” kļuva par sākumu tam, ko vēlāk nosauks par apsēstību ar izskatu.
Pēc pirmajām injekcijām Andrea it kā atdzima. Cilvēki pievērsa uzmanību, vīrieši izteica komplimentus, bet sekotāju skaits sociālajos tīklos pieauga ar katru dienu.
Viņa atgriezās klīnikā atkal un atkal — pievienoja apjomu, mainīja formu, koriģēja kontūras.
Tad pienāca kārta vaigiem, pēc tam žoklim, zodam, krūtīm.
Daži ārsti atteicās viņu pieņemt komplikāciju riska dēļ, bet Andrea neapstājās — lidoja uz ārzemēm, veica līdz sešām injekcijām dienā, nejūtot mēru.
“Naturālais ir garlaicīgs,” viņa paskaidroja žurnālistiem.
Pēc viņas domām, dabīgais skaistums ir novecojis, un eksperimenti ar izskatu ir pašizpausmes veids.
Aiz ārējā spīduma slēpās grūtības: pietūkuša seja, sāpes, nespēja ēst cietu pārtiku.
Reiz iekaisums lika viņai vairākas dienas neiziet no mājas.
Internets sašķēlās: daži rakstīja, ka Andrea kļuvusi par “dzīvu Instagram filtru”, citi — apbrīnoja viņas drosmi.
Viņa saņēma simtiem ziņu dienā — no apbrīnotājiem līdz nikniem kritiķiem.
Līdz 2025. gadam viņa bija iztērējusi vairāk nekā 26 000 dolāru tikai par lūpām, bet kopējā summa pārsniedza 40 000.
Tagad viņa lepojas ar titulu “meitene ar vislielākajām lūpām pasaulē” un, neskatoties uz kritiku, saka, ka ir apmierināta ar sevi.
Vai jūs riskētu skaistuma dēļ, par kādu sapņojat?
