Tas bija labdarības ziemas balle — senatnīgas savrupmājas balles zāle, kristāla lustras, balto liliju smarža un kleitu vieglais šķībiens uz marmora grīdas. Es gāju blakus vīram, turēdamās viņam aiz rokas, un jutu, ka viņš pat nepaskatās manā virzienā. Viss manī liecināja, ka kaut kas nav kārtībā.
„Es tagad pieeju,” viņš teica, ieraugot kādu pūlī, un pazuda viesu vidū.
Es paliku viena. Mūzika skanēja maigi, it kā slēpjot patiesību. Un pēkšņi mans skatiens pievērsās zāles vidum.
Viņš.
Mans vīrs.
Un… viņa.
Augsta, slaida, sudrabainā kleitā. Viņi dejoja lēnu valsi — pārāk tuvu. Viņa roka gulēja uz viņas vidukļa, pirksti lēnām pieskārās viņas muguras audumam. Viņš smaidīja — ar to smaidu, ko kādreiz veltīja tikai man.
Manī viss kļuva auksts. Labās rokas pirksti it kā paši stiepās uz gredzenu.
Bet es nepiegāju klāt. Neizraisīju skandālu. Es vienkārši stāvēju un skatījos — it kā vērojot svešu dzīvi.
Kad mūzika apklusa, viņš noliecās pie viņas un kaut ko čukstēja ausī. Viņa pasmējās. Bet viņš… viņš pat nepamanīja, ka es stāvu pāris soļu attālumā.
Es ieelpoju.
Pasperu uz priekšu.
Tikai tad viņš pagriezās, ieraudzīja mani — un apstājās. Bet es klusēju. Klusi, bez kliedzieniem, bez asarām. Noņēmu gredzenu.
Kluss metāla skaņas atskaņojums uz marmora grīdas skanēja skaļāk par visu orķestra mūziku.
Kāds ieelpojās. Kāds pagriezās prom.
Bet viņš… stāvēja. Un nepaspēja pateikt ne vārda.
Es pagriezos, paņēmu rokās kleitas apakšmalu un devos uz izeju. Neatskatīdamās.
Uz ielas smaržoja sniegs un nakts gaiss. Es sajutu aukstumu uz ādas — un dīvainu vieglumu iekšā. It kā pirmo reizi pēc ilga laika varēju ieelpot pilnās krūtīs.
Aiz muguras atskanēja soļi.
— Pagaidi! — viņa balss. — Es visu izskaidrošu!
Es pagriezos. Mierīgi.
— Vairs nav vajadzības, — teicu es. — Tu visu izskaidroji bez vārdiem.
Un aizgāju.
Nākamajā dienā visa pilsēta runāja par balli. Bet man tas vairs nerūpēja. Priekšā bija klusums, tukša dzīvoklis un jauna dzīve — bez meliem, bez cerībām, bet ar patiesu brīvības elpu.
Un gredzens… palika gulēt uz aukstā marmora grīdas tajā zālē.
