Šī kumode kādreiz stāvēja manu vecāku mājā — uzticams, labi izgatavots priekšmets, taču laika gaitā tā bija zaudējusi savu vietu atjaunotajā telpā. Kad sākās renovācija, kļuva skaidrs, ka jaunajā, modernajā interjerā tā neiederas.
Bija žēl to izmest. Tajā bija vēsture — atmiņas, sarunas, vesels laikmets. Tāpēc, tā vietā, lai atvadītos, nolēmām tai piešķirt otru dzīvi.
Darbs sākās ar visvienkāršākajiem soļiem — slīpēšanu, gruntēšanu un krāsošanu. Izvēlējāmies mierīgu toni, kas papildināja jaunās mēbeles, un rūpīgi uzklājām vairākas kārtas. Zelta akcenti bija jātīra ar rokām, taču tieši tie piešķīra atjauninātajai kumodei īpašu šarmu.
Kad viss bija gatavs, mēbeles bija pārveidotas līdz nepazīšanai. Kumode saglabāja savas pagātnes raksturu, bet tagad izskatījās moderna un eleganta.
Mani vecāki bija sajūsmā. Viņi nespēja noticēt, ka pazīstams priekšmets no viņu jaunības bija pārveidots par stilīgu istabas papildinājumu. Šī pārvērtība man atgādināja, ka dažreiz vecām lietām vienkārši nepieciešama neliela uzmanība, lai tās atkal mirdzētu un ieņemtu savu vietu mājā.
