Izrādes “Sapņu novele” pirmizrādes vakarā Andrim Bulim blakus bija cilvēks, kura klātbūtne viņam nozīmē daudz vairāk par publiskiem aplausiem. Aktieri skatītāju rindās un aizkulisēs atbalstīja viņa mīļotā – rakstniece Karīna, kura šo vakaru vēlāk nosauca par emocionāli satricinošu pieredzi.
Ar fotogrāfijām no pirmizrādes vakara Karīna dalījās sociālajos tīklos, atklājot pāra tuvību, mieru un savstarpēju sapratni. Aizkulisēs abi svinēja veiksmīgo izrādi tērpušies saskaņotos, askētiski elegantos tērpos – baltos kreklos un platās melnās biksēs. Bez liekas pompozitātes, bet ar skaidru piederības sajūtu.
Rakstniece neslēpj, ka, lai arī scenārijs bija zināms, uz skatuves piedzīvotais viņu skāra daudz dziļāk, nekā gaidīts. Izrāde neļāvusi palikt vērotājas pozīcijā – tā brutāli noplēsusi sociāli pieņemamās morāles maskas un izgaismojusi cilvēka tumšākos zemapziņas stūrus.
Karīna uzsver, ka “Sapņu novele” apzināti spēlējas ar psihoanalītiskām idejām un skatītāja iekšējo diskomfortu. Šis nav darbs, kuru var vienkārši ielikt rāmītī “patika” vai “nepatika”. Tieši pretēji – izrāde paveic galveno dramaturģijas uzdevumu, izraisot spēcīgas, neērtas, bet nepieciešamas emocijas.
View this post on Instagram
Viņa atzīst, ka izrādes noslēgums neatstāj skatītāju vienaldzīgu. Pēcgarša ir smaga, bet fascinējoša, liekot domāt par to, cik maz mēs patiesībā zinām par citu cilvēku iekšējām pasaulēm. Un tomēr tieši tur, nevis ārējās lomās, cilvēks ir visīstākais.
Rakstnieces rezumējums ir skarbs un precīzs – cilvēks nav bīstams savās vēlmēs, bet brīžos, kad izliekas, ka viņam to nav.
