Fitnesa trenere Zanda Zariņa-Rešetina daudziem asociējas ar spēku, disciplīnu un pārliecību. Tomēr aiz šī profesionālā tēla slēpjas arī šaubas un smagi iekšēji pārdzīvojumi. Sarunā viņa atklāti runā par savu ceļu sportā un to, ka pat pieredzējušam speciālistam ik pa laikam uznāk profesionāla krīze.
Zanda neslēpj – treneres profesija nebija apzināts mērķis jau no paša sākuma. Viss sācies pavisam vienkārši – studiju laikā viņa devās uz pirmajiem sporta kursiem tikai sev, lai saprastu, kā pareizi trenēties un nekaitēt veselībai. Gada laikā tika iegūts B kategorijas trenera sertifikāts, kas pavēra pirmās durvis sporta pasaulē.
View this post on Instagram
Drīz sekoja piedāvājums vadīt “body bike” nodarbības, bet paralēli Zanda strādāja arī bārā. Par to viņa smejas vēl šodien – brīvdienās “bojājusi cilvēku veselību”, bet darba dienās centusies to labot sporta zālē. Tieši tad atnāca atklāsme: ja treneres darbs būs profesija, ar kursiem vien nepietiek. Nepieciešamas akadēmiskas zināšanas un dziļāka izpratne.
Lai arī Zanda nekad nav jutusi, ka būtu izvēlējusies nepareizu ceļu, viņa godīgi atzīst – profesionālā depresija atnāk arī pie viņas. Brīži, kad šķiet, ka citi treneri zina vairāk, ir gudrāki un prasmīgāki, nav retums. Šaubas par sevi uzrodas pat tad, kad no malas viss izskatās perfekti.
View this post on Instagram
Viņai treniņos pats svarīgākais ir rezultāts. Ja klients progresu nejūt, Zanda vispirms vainu meklē sevī. Tajā pašā laikā viņa ļoti labi apzinās realitāti – dažās stundās nedēļā var dot tikai virzienu, motivāciju un pamatus. Pārējo darbu katram nākas izdarīt pašam.
Ārpus sporta zāles Zanda jau divdesmit gadus ir kopā ar aktieri un režisoru Intaru Rešetinu-Pētersonu. Viņi audzina divas meitas un dzīvo līdzsvarā, kurā blakus profesionālajai disciplīnai ir arī cilvēcība, šaubas un atklātība.
