Ceļojums uz Āfriku etnogrupas “Tautumeitas” dalībniecei Asnatei Rancānei un žurnālistam Aivim Ceriņam sagādājis piedzīvojumus, par kuriem vēl ilgi būs, ko stāstīt. Filmējot šovu “Četri uz koferiem”, pat visparastākā ideja — iziet rīta skrējienā — pēkšņi pārvērtās par notikumu, kas satricināja visu ciemu.
Dzīve teltīs nozīmēja arī pavisam citu dienas ritmu. Jau ap četriem rītā visi cēlās augšā, jo putni sāka dziedāt, bet karstums lika aizmirst par miegu. Lai izkustētos pēc garām stundām automašīnā, viena no ceļabiedrēm novadīja rīta rosmi. Ar to Asnatei nepietika — viņai gribējās skriet.
View this post on Instagram
No visas kompānijas skrējienam pievienojās Aivis. Sākums bija mierīgs, bez lieliem plāniem. Taču jau pēc pirmajiem metriem kļuva skaidrs, ka šis nebūs parasts rīta krosiņš.
Viņiem līdzi sāka skriet vietējie skolēni. Bērni skolas formās, ceļā uz mācībām, ar neviltotu sajūsmu pievienojās skrējējiem. Sarunas nesanāca — angļu valodā zināmas vien dažas frāzes — bet tas netraucēja. Skrējiens pats par sevi kļuva par kopīgu valodu.
View this post on Instagram
Neviens īsti nezināja, cik tālu atrodas skola. Plānotie trīs kilometri nemanot pārvērtās piecos. Kad skrējiena galapunktā sasniedza skolas teritoriju, viņu jau bija vairāk nekā simts. Nosvīduši, noguruši, bet acīmredzami laimīgi — gan viesi, gan bērni.
Asnate atzīst, ka šis spontānais skrējiens kļuva par dienas centrālo notikumu visā ciemā. Tā nebija ieplānota aktivitāte, bet īsts, dzīvs piedzīvojums, kas paliks atmiņā uz visu mūžu — kā pierādījums tam, ka reizēm vislielākās emocijas rodas tieši no negaidītā.
