Bijušais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks intervijā žurnālam “IEVA” atklāti runājis par sarežģīto dzīves posmu, kas noveda pie viņa lēmuma sēsties pie automašīnas stūres alkohola reibumā. Politiķis neslēpj, ka pēdējā laikā piedzīvojis lielu emocionālu spriedzi, taču uzsver – tas nekādā veidā neattaisno viņa rīcību.
Uzulnieks pastāstījis, ka pagājušajā gadā mūžībā devies viņa tēvs, savukārt šogad mātei diagnosticēta onkoloģiska saslimšana. Ar līdzīgu slimību saskaras arī viņa sievastēvs. Šie notikumi radījuši smagu emocionālu slodzi, ar kuru nācies sadzīvot ikdienā.

Papildu spriedzi radījusi intensīvā darba dzīve un priekšvēlēšanu kampaņa. Bijušais ministrs atceras, ka darba dienās pildījis amata pienākumus, bet brīvdienās pats piedalījies pasākumu organizēšanā un priekšvēlēšanu aktivitātēs. Nereti mājās pārnācis tikai ap pusnakti, lai jau septiņos no rīta atkal sāktu strādāt.
Tomēr Uzulnieks atzīst, ka joprojām nespēj izskaidrot, kāpēc liktenīgajā dienā iegādājies alkoholu, sācis dzert un vēlāk devies ceļā ar automašīnu. Viņš apzinās, ka bijušas vairākas drošas alternatīvas – palikt viesnīcā, izsaukt taksometru vai piezvanīt sievai.
Pēc notikušā politiķis veselu nedēļu domās pārskatījis savus lēmumus, mēģinot saprast, kurā brīdī pieļāvis izšķirošo kļūdu. Viņš neslēpj kaunu par izdarīto un uzsver, ka ne personīgās traģēdijas, ne darba pārslodze nevar kalpot par attaisnojumu braukšanai reibumā.

Runājot par sabiedrības reakciju, Uzulnieks atzīst, ka nosodīt cilvēku ir viegli, taču daudz grūtāk ir pēc smagas kļūdas atgūt līdzsvaru. Lai gan ārēji viņš cenšas izskatīties stiprs, iekšēji pārdzīvojumi joprojām ir ļoti smagi. Bijušais ministrs cer, ka pamazām viņam izdodas atkal nostāties uz kājām.
Vai, jūsuprāt, sabiedrībai vajadzētu dot otro iespēju cilvēkam, kurš atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto, vai tomēr par braukšanu alkohola reibumā publiskām personām jāuzņemas īpaši stingra atbildība?
Dalieties savā viedoklī komentāros!
