“Viņa bija tik aizkustināta, ka sāka raudāt…” Paulas Dukures tēvs atklāj īpašo tradīciju, kas turpinās arī pēc meitas nāves

7 novembrī dziedātājai Paulai Dukurei būtu apritējuši 33 gadi. Šī ir pirmā viņas dzimšanas diena, ko ģimene sagaida bez Paulas, kura šā gada februārī devās mūžībā. Viņas tēvs, mākslinieks Edijs Dukurs, atklājis aizkustinošu stāstu par abu īpašo saikni.

Daudzu gadu garumā tēvam un meitai bijusi skaista dzimšanas dienas tradīcija. Edijs katru gadu uzgleznojis Paulai kāda viņas iemīļota cilvēka portretu. Tās bijušas dāvanas, kurās ieguldīts daudz uzmanības un mīlestības.

Laikā, kad P aula dzīvoja Londonā, tēvs viņai uzgleznojis Džeka Nikolsona, Entonija Hopkinsa Hanibala Lektera tēlā un Hoakina Fīniksa Džokera tēlā portretus. Edijs stāsta, ka vienmēr centies ievērot, kādas filmas meita skatās un par kuriem cilvēkiem interesējas.

Īpaši spilgti mākslinieka atmiņā palikusi Paulas reakcija uz Entonija Hopkinsa portretu. Kad meita ienākusi istabā un ieraudzījusi pie sienas novietoto gleznu, viņa bijusi tik aizkustināta, ka sākusi raudāt. Tēvam šis mirklis kļuvis par neaizmirstamu atmiņu.

Pēc Paulas aiziešanas Edijs atradis viņas personīgo pierakstu kladi, kurā apkopotas dažādu cilvēku domas un dzīves atziņas. Tagad viņš glezno arī šo personību portretus, vienlaikus iepazīstot viņu daiļradi un pasaules uzskatus. Mākslinieks atzīst, ka tādējādi savā ziņā turpina sarunu ar meitu.

Edijam ir tikai viens pašas Paulas portrets. Tā ir neliela glezna, kurā viņa redzama dziedam ziemas saulgriežu svinībās ar rožu vainagu galvā. Tēvs atzīst, ka daudzus sev tuvus cilvēkus nemaz nav gleznojis, taču tagad meitas atstātās piezīmes un viņas iemīļoto personību portreti palīdz saglabāt īpašo saikni.

Vai, jūsuprāt, mīļotā cilvēka atstātās lietas, pieraksti un kopīgās tradīcijas palīdz vieglāk sadzīvot ar zaudējumu, vai tomēr reizēm tās tikai pastiprina ilgas?

Dalieties savās domās un sirsnīgos piemiņas vārdos komentāros!

Saruic.com