Jauna zēna piedzīvojums kļūst neticams: Šokējošs dārgums, kas atrasts vecā automašīnā dziļi mežā

Izpētot mežu, jauns zēns uztriecas uz dziļi mežā paslēptu pamestu automašīnu 🤯😱 Tas, ko viņš atrod tās iekšpusē, ir kas vairāk, nekā viņš jebkad varēja iedomāties! 😲😨 Šis atklājums viņam un viņa ģimenei izmaina visu 😦💥💥 Lasīt rakstu, lai atklātu noslēpumu! ⬇️⬇️

Džounsu ģimene ir devusies pārgājienos, kopš vien viņi sevi atceras. Bērniem patīk miers un klusums, ko sniedz daba, un viņi bieži apmeklē tuvējos mežus.

Kādu dienu viņi nolēma doties ceļojumā uz vietu, kas atrodas vairāk nekā 100 jūdžu attālumā no viņu pilsētas. Viss gāja gludi, taču viņi nenojauta, ka šis ceļojums novedīs pie pārsteidzoša atklājuma, padarot šo dienu par vienu no labākajām pēdējo gadu laikā.

Kad viņi iekārtoja nometni, jaunais Džastins nolēma izpētīt apkārtni un meklēt sēnes. Klīstot pa mežu, viņš uztriecās uz vecu, pamestu automašīnu. Viņš sauca: “Mammu! Tēti!”, bet viņi viņu nedzirdēja.

Kad sāka satumst, Džastins nodomāja pārnakšņot automašīnā. Tieši tad viņš sadzirdēja, ka tēvs viņu sauc. Ar atvieglojumu viņš skrēja, lai parādītu tēvam atrasto automašīnu.

Apskatot transportlīdzekli, viņi tajā atrada kastīti ar iegravētām instrukcijām: “Ja jūs atradīsiet šo kastīti, lūdzu, atdodiet to uz zemāk norādīto adresi. – 5/7/1995. Vincent Davis.”

Ziņkārīgi uzzinājuši, kas ir iekšā, viņi atvēra kastīti un bija šokēti par to, ko ieraudzīja. Tās iekšpusē bija kara medaļas, rotaslietas un pat zelta stieņi.

Džastins un viņa tēvs saprata, ka adrese uz kastes nebija tālu no viņu dzīvesvietas. Vispirms viņi atnesa kasti atpakaļ pārējiem ģimenes locekļiem. Vēlāk Džastina vecāki viņam jautāja, ko, viņaprāt, viņiem vajadzētu darīt ar šo kasti.
Džastins, nevilcinoties, teica, ka vēlas to atdot personai, kas norādīja adresi. “Labs darbs. Mēs lepojamies ar tevi, ka tu rīkojies pareizi,” viņam teica māte.
Nākamajā dienā Džastins un viņa tēvs devās uz minēto adresi un pieklauvēja pie durvīm. Tās atvēra kāda vecāka gadagājuma sieviete un jautāja, kā var palīdzēt. Kad viņi viņai parādīja kasti, viņa bija šokēta.
“Ak, mans dievs,” viņa teica ar asarām acīs. “Pirms aptuveni 25 gadiem mans vīrs uzzināja, ka viņa vectēvs viņam atstājis mantojumu. Viņa vectēvs to apraka mežā, lai viņa tēvs nevarētu to nozagt,” viņa paskaidroja.
“Mans vīrs devās to saņemt, bet viņš tā arī neatgriezās. Mēs viņu atradām sasalušu netālu no šosejas. Mēs meklējām mašīnu, bet tā arī neatradām.”
Linda turpināja: “Iestādes uzskata, ka viņa mašīna salūza, un viņš devās pēc palīdzības, bet apmaldījās. Tas ir brīnums, ka jūs to atradāt.”
Pārlūkojot vecās fotogrāfijas, Linda nespēja beigt domāt: “Džeki, man tik ļoti pietrūkst tevis.”

Apskatījusi priekšmetus, viņa sacīja: “Mums nekad nebija bērnu, un man zelts nav vajadzīgs. Lūdzu, paturiet to. Es vēlos tikai viņa medaļas, fotogrāfijas un rotaslietas, kas ir daļa no viņa ģimenes mantojuma.”
Džounsu ģimene negribēja paturēt zeltu, bet pēc Lindas uzstājīgās prasības viņi piekrita.
Kad viņi devās prom, Džastins sacīja tētim: “Tēti, Lindas māja izskatās ļoti veca, gandrīz kā sabrukusi. Vai mēs varam palīdzēt to salabot?”
Tēvs piekrita, un viņi nolēma izmantot zeltu Lindas mājas remontam, bet pārējo ziedot labdarības organizācijām.

Like this post? Please share to your friends:
Saruic.com
Atbildēt

;-) :| :x :twisted: :smile: :shock: :sad: :roll: :razz: :oops: :o :mrgreen: :lol: :idea: :grin: :evil: :cry: :cool: :arrow: :???: :?: :!: