🕰️ Viņas vēstījums palika apslēpts 46 gadus – līdz viena ģimene atlīmēja tapetes 😳💬 Tas, kas sākās kā vienkāršs remonts, pārvērtās par īstu laika kapsulu. 1975. gadā tapušajā dzejolī tika uzdots jautājums: “Kā tur, nākotnē, ir?”. Tas, ko viņi darīja pēc tam, pirmo reizi pēc vairākiem gadu desmitiem atveda oriģinālo autori, kurai tagad ir 62 gadi, atpakaļ uz viņas bērnības istabu 😢✨ Pilnu stāstu un to, ko viņa rakstīja, lasiet šajā rakstā 👇📜
Šī gada sākumā Mērfiju ģimene pārcēlās uz jaunu māju Lankašīrā, Anglijā. Remontējot mājokli, viņi izdarīja negaidītu atklājumu – tādu, kas viņus saistīja ar kādu cilvēku pirms vairākiem gadu desmitiem. Tagad lasiet stāstu par to, kas notika.
Ģimenes tēvs Karls Mērfijs remontēja meitas guļamistabu, kad viņu uzmanību piesaistīja kaut kas neparasts. Kad viņi noņēma vecās tapetes, viņa meita pamanīja uz sienas uzrakstu – rakstīts ar roku, ar pildspalvu. Ziņkārīgie ieskatījās tuvāk un saprata, ka tas ir īss dzejolis.
Vēstījums skanēja šādi:
“Es esmu šeit, tu esi tur, šķir tikai laiks. Kāda tā ir tur, nākotnē? Vai es esmu pagātne?
Vienīgā atbilde ir: tu esi mana nākotne, es esmu tava pagātne. Labu dienu. 1975, Eileen Walmsley.”
Kārlim šī ziņa šķita fascinējoša, un viņš vēlējās uzzināt vairāk par cilvēku, kas to bija uzrakstījis. Viņš pamanīja, ka vēstulē norādītais uzvārds sakrīt ar iepriekšējo mājas īpašnieku vārdu. Tāpēc viņš dalījās ar dzejoļa fotoattēlu sociālajā tīklā Facebook, cerot, ka kāds varētu to atpazīt. Neilgi pēc tam kāda sieviete sazinājās ar viņu, sakot, ka savulaik pazina Eileenu un mēģinās ar viņu sazināties.
Neilgi pēc tam Kārlis uzzināja tieši no pašas Eileenas. Viņa bija mainījusi uzvārdu uz Palmer un bija sajūsmā par to, ka viņas vēstījums ir atrasts un ka tas ir aizkustinājis cilvēkus. Viņa paskaidroja, ka šajā mājā bija ievākusies kopā ar brāli un vecākiem kā mazs bērns, tikai četrus gadus vecs. Istaba, kurā tika uzrakstīts dzejolis, piederēja viņai un viņas jaunākajai māsai.
Kad Eileenai apritēja astoņpadsmit gadi, viņa aizbrauca uz koledžu, bet bieži atgriezās apciemot vecākus. Diemžēl 2017. gadā nomira viņas tēvs, un gadu vēlāk viņai sekoja māte. Pēc tam viņa vairs nebija atgriezusies šajā mājā – līdz Murfijiem izdevās atrast viņas vārdus un uzrunāt viņu.
Viņa pastāstīja Kārlim, ka šo vēstījumu uzrakstījusi, kad viņai bija apmēram 14 vai 15 gadi. Toreiz viņa bija sapņaina pusaudze, kurai patika domāt par ceļošanu laikā un to, kā cilvēki no dažādiem laikiem varētu savienoties. Kādu dienu, palīdzot mājas remontdarbos, viņa sajuta nepieciešamību kaut ko atstāt aiz sevis – kaut ko nākotnei. Tā radās viņas dzejolis.
Tagad Eileenai ir 62 gadi, bet, pateicoties šim pārsteidzošajam Mērfiju ģimenes atklājumam, viņa varēja izdzīvot īpašas atmiņas un atgriezties istabā, kurā pirms 46 gadiem viņa pavadīja daļu savas bērnības.
