Jaunā Jaunais Rīgas teātris aktrise Agate Krista ilgu laiku par savu privāto dzīvi runāja maz. Taču tagad viņa vairs neklusē. Divus gadus ilgušās attiecības ar grupas Sudden Lights bundzinieku Kārlis Vārtiņš ir beigušās, un šoreiz vārdi ir tieši un sāpīgi godīgi.
Agate atzīst, ka šajās attiecībās viņa jutās arvien nelaimīgāka. Cerības krājās, bet nepiepildījās, un ar katru šādu brīdi viņa pati sev kļuva svešāka. Viņa ļoti vēlējusies, lai viss izdodas, taču atkārtotas situācijas lika justies slikti, līdz pat domai, ka būtu bijis vieglāk šīs attiecības nemaz nepiedzīvot.
Aktrise uzsver, ka Kārlis ir labs un brīnišķīgs cilvēks, tikai ne viņai. Viņa neslēpj, ka šis stāsts neatnesa pat mierinošu mācību. Nebija sajūtas, ka ciešanas kaut ko iemācījušas. Bija vienkārši slikti. Lai arī bijuši arī gaiši brīži, kopējā sajūta palikusi viena — laimes tur nebija.
Agate atklāj, ka ilgojusies pēc mīlestības, kas ceļ pāri zemei, pēc sajūtas, ka otrs jūt tikpat dziļi. Viņa gribējusi mīlestību, ko var sajust, nevis tikai cerēt. Taču šīs sajūtas nebija, un tas viņu biedējis visvairāk. Radies jautājums, vai viņa vispār kādreiz vēl jutīs, ka ir patiesi mīlēta.
Izšķirties nebija viegli. Viņa šaubījusies, sevi vainojusi, domājusi, vai nepieņem nepareizu lēmumu. Taču atmiņas par vakariem, kad raudājusi viena, atgrieza skaidrību. Tieši tad kļuva saprotams — aiziešana nebija kļūda.
Pirms šīm attiecībām Agate bija kopā ar aktieri Toms Harjo. Arī šis stāsts noslēdzās, jo abiem bijis atšķirīgs skatījums uz nākotni. Aktrise neslēpj, ka ļoti vēlējusies bērnus, bet dzīves ceļi aizgājuši dažādos virzienos.
Šobrīd Agate Krista ir brīva un pārsteidzoši mierīga. Viņa saka, ka šis statuss viņai patīk. Priekšplānā ir darbs, filmēšanās un jauni izaicinājumi. Viņa arī atzīst, ka izbauda randiņu periodu — tas ir satraucošs, dzīvs un pilns adrenalīna.
Vienlaikus aktrise māca sevi būt vienai. Viņa atzīst, ka nekad īsti nav bijusi viena, un tas ir jauns process. Vēl pavisam nesen bijis ļoti smagi, bet tagad sāk atgriezties dzīvīgums. Darbs palīdz nenogrimt domās, un teātris šobrīd viņai ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad.
