„Es ne no viena neesmu atkarīgs” Artūrs Uškāns atklāti par dzīvi vienatnē, izdegšanu un “Laimas muzykantiem”

Skatītāju iemīļotā muzikāli izklaidējošā šova Pārdziedi mani! otrajā sezonā par uzvaru sacenšas arī mūziķis, folklorists, komponists un dzejnieks Artūrs Uškāns. Viņš neslēpj — šī pieredze ir gan fiziski, gan emocionāli prasīga, bet tieši tāpēc arī vērtīga.

Par savu spilgto vizuālo tēlu Uškāns smejas: zābaki ar ļoti augstiem papēžiem bijuši tik neērti, ka sajūta kājās bijusi pilnīgi sveša. Nekad iepriekš viņš nebija staigājis ar pēdu slīpumā pret zemi. Tēla tapšanā piedalījās vesela profesionāļu komanda — friziere Diāna, grimētāja Jolanta un stiliste Violeta. Dienu pirms filmēšanas viņa dabīgie garie mati tika sapīti bizēs, bet filmēšanas dienā vairākas stundas veltītas grimam. Ikdienā Artūrs nēsā brilles, taču šovam pasūtījis kontaktlēcas — pirmajā reizē tās uzliekot, pat izsmērējis grimu, par ko bijis patiesi žēl komandas.

Šovs prasa nemitīgu pārslēgšanos starp žanriem. Artūrs jau iejuties rokmūziķa tēlā, hiphopa raidījumā izpildījis Gacho dziesmu “Stampā grīdu”, bet priekšā vēl opera, Raimonds Pauls dziesmas un kinomūzika. Viņš atzīst — katrs raidījums ir jauns pārbaudījums.

Bijis arī brīdis, kad uznāca radošais kritiens. Sajūta, ka nekas nesanāk, ka zūd interese un spēks. Taču tieši kolēģu un filmēšanas komandas atbalsts palīdzējis piecelties un iet tālāk. Uškāns to sauc par neizbēgamu radošā procesa daļu.

Vienlaikus viņa dibinātā etnoroka grupa Laimas muzykanti svin 30 gadu jubileju ar diviem lieliem koncertiem. Viens jau izskanējis Rēzeknes Gors, bet nākamais notiks 20. janvārī Rīgā, VEF Kultūras pils. Uz skatuves kāps 14 cilvēku sastāvs, tostarp mūziķi, kuri speciāli atlido no Anglijas. Pirms katras lielas uzstāšanās Artūram ir savs rituāls — palikt mājās, sakārtot instrumentus, nostiprināt mikrofonus akordeonam un sagatavot ierakstu albumus klausītājiem.

Par attiecībām viņš ir tiešs. Artūrs saka, ka ļoti laimīgi dzīvo viens un brīvību uztver kā apzinātu izvēli. Par bijušo sievu Intu Uškāni, kura savulaik muzicēja grupā, viņš runā skopi — šis temats joprojām esot sāpīgs.

Radošā krīze, ko pats dēvē par izdegšanu, viņu piemeklējusi brīžos, kad darīts par daudz bez atelpas. Izrāviens noticis, atgriežoties darbā — tapis albums “Rokam” etnogrupai Ogas kopā ar ģitāristu Armandu Alksni, kā arī jubilejas albums “Laimas muzykantiem”. Kad darbs rit ik dienu, krīzēm vienkārši nav vietas. Atpūtai gan ir savs veids — dažas dienas Netflix un pilnīgs klusums.

Rīgā Artūrs dzīvo jau desmit gadus un sevi sauc par īstu rīdzinieku. Viņam patīk Tērbatas ielas dzīvoklis ar skatu uz Jauno Svētās Ģertrūdes baznīcu — vieta, kur labi rakstās dzeja. Šogad dzejoļu krājums neiznāca, bet nākamgad tas taps ar literātu grupas “Tekstūra” atbalstu.

Saikne ar Latgali nav zudusi. Tur dzīvo mamma Vanda un brālis Roberts, ar kuru Ziemassvētkos ir sena tradīcija — sarunas līdz rītam par dzīvi un nākotnes plāniem. Šogad īpašs notikums būs arī dzimtas saiets, veltīts tēta Antona Uškāna simtgadei. Artūrs neslēpj — brālis viņam ir labākais draugs un iedvesmas avots.


Saruic.com