Leģendārā aktrise Olga Dreģe par pārmaiņām Dailes teātris runā bez rūgtuma un drāmas. Ar mieru, kas nāk tikai ar gadiem un pieredzi. Viņas vārdi ir skaidri — laika rats neapstājas, un arī viņa to nemēģina aizturēt.
Aktrise neslēpj, ka vairs nebūt teātra štatā viņai nav trieciens. Viņa atgādina, ka Dailes teātris savulaik turpināja dzīvot arī bez Harija Liepiņa, Eduarda Pāvula, Lilitas Bērziņas un Vijas Artmanes. Tāpēc, viņasprāt, tas iztiks arī bez viņas. Šie vārdi neskan kā atteikšanās, bet kā samierināšanās ar dabisku dzīves gaitu.
Pārmaiņas teātrī skārušas vairākus aktierus. Teātra direktors Juris Žagars lēmis pārtraukt darba attiecības ar Leldi Dreimani, savukārt štata vietas vairs nav arī Olgai Dreģei un Lidijai Pupurei. Par aiziešanu domā arī Mirdza Martinsone. Ja Dreimanei tas bijis īpaši sāpīgi, Dreģe savu situāciju uztver citādi.
Viņa atgādina, ka 1. martā svinēs 88 gadu jubileju, un uzskata par pašsaprotamu, ka vieta jādod jaunajai paaudzei. Aktrise saka tieši — savu viņa jau ir izdarījusi. Paliek balvas, filmas un skatītāju mīlestība, bet arī tas ar laiku kļūst par vēsturi.
Dreģe uzsver, cik svarīgi ir novērtēt cilvēkus, kamēr viņi vēl ir līdzās. Viņasprāt, kopā būšanas laiks vienmēr ir pārāk īss, lai to izšķērdētu nepasakot labus vārdus vai neatdodot cieņu.
Atskatoties uz mūžu Dailes teātrī, aktrise jūtas pateicīga. Viņa saka, ka ir nostrādājusi visu dzīvi līdz pašām beigām un par to jūtas patiesi aplaimota. Šis nav stāsts par aizvainojumu, bet par noslēgtu loku.
Turklāt Dreģe nekur nepazūd. Jau februārī viņai sāksies mēģinājumi pie poļu režisora izrādē Īstie rietumi, un viņa turpinās spēlēt arī līdzšinējās izrādes. Lēmumu strādāt ārštatā aktrise pieņēmusi labprātīgi un bez spiediena.
Viņas noslēguma doma ir vienkārša un spēcīga — katram liktenis ir citāds, bet viņas liktenis bijis laimīgs.
