Mūziķis Miks Dukurs atklāti runājis par vienu no smagākajiem zaudējumiem savā dzīvē – māsas Paulas nāvi. Viņš atzīst, ka ģimene zinājusi par Paulas depresiju, tomēr neviens neesot spējis iedomāties, ka viņas ciešanas varētu beigties tik traģiski.
Miks stāsta, ka depresija viņam nav sveša tēma. Arī pats mūziķis piedzīvojis ļoti smagus dzīves posmus, tomēr, pēc viņa teiktā, nekad nav nonācis tik tumšā emocionālā stāvoklī, kādā, iespējams, atradusies viņa māsa.
Pēc notikušā viņa skatījums uz sāpēm un dzīvi esot būtiski mainījies. Īpaši smagi Mikam bijis redzēt vecāku pārdzīvojumus, un viņš atzīst, ka nezina, vai ģimenei šīs sāpes kādreiz pilnībā pāries.
Līdz šim mūziķis sevi uzskatījis par cilvēku ar augstu sāpju slieksni. Viņš pat piemin savus daudzos tetovējumus, taču tagad sapratis, ka emocionālas sāpes nav salīdzināmas ar fiziskām.
Runājot par Paulu, Miks neslēpj, ka viņam joprojām ir grūti līdz galam aptvert notikušo. Viņš mēģina saprast, cik smagas varēja būt māsas ciešanas, pat ja pats nekad nav atradies tik dziļā izmisumā.
Tagad Miks vēlas ticēt, ka Paula beidzot ir atradusi mieru. Viņa teiktais atklāj, cik dziļi māsas zaudējums skāris visu ģimeni un cik daudz neatbildētu jautājumu palicis pēc notikušā.
Vai sabiedrībā mēs pietiekami nopietni uztveram depresiju un spējam laikus pamanīt, kad cilvēkam līdzās patiešām nepieciešama palīdzība?
Par šo tēmu ir svarīgi runāt ar cieņu un bez nosodījuma.
