Ediju Vītoliņu daudzi iepazina pirms vairāk nekā desmit gadiem dokumentālajā filmā “Caur adatu”, kas atklāja viņa dzīvi narkotiku atkarībā. Tagad viņš ir atgriezies pie pilnvērtīgas dzīves un savu pieredzi izmanto, lai palīdzētu citiem.
Bērnībā Edijs bijis aktīvs un talantīgs zēns – dejojis, sportojis un guvis panākumus sacensībās. Sportam viņš veltījis daudz laika, un treneris palīdzējis attīstīt viņa spējas.
Tomēr jau 11 gadu vecumā Edijs pirmo reizi pamēģinājis alkoholu. Viņš atzīst, ka atšķirībā no sporta, kur rezultātu sasniegšanai bija smagi jāstrādā, alkohols šķitis vienkāršs veids, kā mainīt pašsajūtu.
Edijs uzaudzis bez tēva. Par viņu rūpējusies mamma un vecmāmiņa, taču viņš atceras arī vientulības un nepiederības sajūtu, kuru pamazām sācis slāpēt ar alkoholu.
Vēlāk atkarība kļuva daudz smagāka. Filmā “Caur adatu” skatītāji ieraudzīja viņa dzīves sarežģītāko posmu, kurā narkotiku lietošana bija saistīta arī ar zādzībām un nedrošību par nākotni.
Šodien Edijs savu pieredzi pārvērtis palīdzībā citiem, tostarp iesaistoties sociālos projektos. Viņa stāsts atgādina, cik dziļas sekas var atstāt atkarība un cik nozīmīgs ir atbalsts ceļā uz atveseļošanos.
Vai sabiedrība pietiekami atbalsta cilvēkus, kuri cenšas pārvarēt atkarību un sākt dzīvi no jauna?
Dalieties savās domās komentāros!
