Pēc šīs grāmatas tu būsi 💯% gatavs būvēt savu māju! 👌😏 Ziniet ko? 🧐 Nepieciešama tikai malka, māls un, pats galvenais, radošums! 🤭🙌 Patiesībā tas ir daudz vienkāršāk, nekā jūs visi domājat! 😉 Skatiet soli pa solim šajā rakstā un vēlāk mums pateiksiet paldies! 👇
Iedomājieties, ka uzbūvējaties siltu, izturīgu māju, izmantojot tikai malku, mālu un nedaudz radošuma. Tieši to panāk ar šo inovatīvo tehniku – pārvēršot vienkāršus baļķus izturīgās, izolētās sienās.
Galvenā sastāvdaļa šajā procesā ir māls, kas veido aptuveni 20 % no javas apjoma. Lai uzlabotu izolācijas īpašības un novērstu plaisāšanu, tiek pievienoti smalki sasmalcināti salmi – aptuveni 10-15 % no māla tilpuma. Rūpīgi sajaucot, šī kombinācija veido javu, kas savieno malku cietās, pret laikapstākļiem noturīgās sienās.
Koka mājas pamatiem nav jābūt pārāk sarežģītiem. Ļoti labi der vienkāršs lentveida pamats no šķembām. Akmeņu slāņus aplej ar šķidro javu, ļaujot maisījumam iesūkties visās spraugās un izveidot stingru pamatu.
Tā kā koka sienas ir daudz vieglākas nekā ķieģeļu sienas, pamatam jābūt tikai aptuveni 1 metra dziļumā. Ja pamatu platums ir 40-50 centimetri, tie nodrošina pietiekamu izolāciju, lai māja būtu silta arī bargās ziemās.
Sienu būvēšanas metode ir vienkārša, taču prasa precizitāti. Baļķi tiek rūpīgi likti uz māla javas pamata, saglabājot pēc iespējas plānākas šuves. Lai uzlabotu izolāciju, tiek izmantots gudrs paņēmiens, kas paredz izklāt divas paralēlas javas joslas, nevis vienlaidu kārtu. Tādējādi sienā veidojas gaisa sprauga, kas darbojas kā barjera pret aukstumu un novērš siltuma tiltu veidošanos.
Papildu stabilitātei apaļkoki stūros tiek kārtoti pārklājošos kārtās, līdzīgi kā tas notiek tradicionālajā mūrēšanas tehnikā. Šāda savstarpēji savienota konstrukcija stiprina konstrukciju un nodrošina ilgmūžību.
Projekta ietvaros tiek būvēta pusotra stāva māja, kuras izmēri ir 9×9 metri. Sienas tiek būvētas, izmantojot 40 cm garus baļķus, kas likti slāņos. Ik pēc 50-70 centimetriem tiek pievienots horizontāls koka dēlis, lai izlīdzinātu un stabilizētu konstrukciju. Tas arī palīdz vienmērīgi sadalīt augšējo slāņu svaru.
Katrs sienas slānis sastāv no aptuveni trim malkas rindām. Nav ieteicams būvēt vairāk nekā trīs rindas vienlaicīgi, jo mitrajai māla javai nepieciešams laiks, lai tā izžūtu. Pārāk liela svara pievienošana pārāk ātri var izraisīt apakšējo baļķu nobīdi.
Būvniecības laikā abās sienas pusēs izmanto pagaidu koka paneļus jeb “vairogus”, lai saglabātu sienu izlīdzinājumu un nodrošinātu to vertikālo stāvokli. Šie paneļi tiek piestiprināti apakšā ar skrūvēm un izvietoti 41 cm attālumā viens no otra, lai pielāgotos sienas biezumam.
Durvju un logu rāmji ir izgatavoti no izturīgiem koka dēļiem (200×100 mm) un iestrādāti tieši mūrī. Lai atbalstītu mājas lielo 9 metru garumu, pa vidu iet centrālā nesošā siena, kas izgatavota no koka (150×150 milimetru). Pirmā stāva sijas balstās uz šīs centrālās sienas un ārējām sienām, zem kurām ir novietots koka dēlis, lai vienmērīgi sadalītu svaru.
Pirmais stāvs tika pabeigts īsi pirms ziemas iestāšanās. Aukstā gaisa temperatūra neļāva turpināt sienu ieklāšanu, jo māla java vairs nespēja pienācīgi sacietēt. Pagaidām būvniecība ir apturēta, līdz atgriezīsies siltāki laikapstākļi.
Šī malkas mājas būvniecības metode pierāda, ka ar vienkāršiem materiāliem, izdomu un pacietību ikviens var izveidot siltu un funkcionālu māju. Tas ir apliecinājums tam, kā tradicionālos paņēmienus var pielāgot mūsdienu vajadzībām, vienlaikus saglabājot rentabilitāti un ilgtspējību.