Aukstā februāra rītā zvejnieki upes malā pamanīja dīvainu kustību netālu no bedres. Ledus bija plāns, vējš grieza viņu sejas, un ūdens zem tā izskatījās kā melna bezdibenis.
Un pēkšņi atskanēja izmisīga kliedziena. Ne suņa. Tieva un spalgša, kā kaut kas mazs, kas sauc pēc palīdzības. Viņi ieraudzīja sarkanīgu plankumu, kas izmisīgi raustījās ledainajā ūdenī. Lapsa. Jauna, novājējusi, iesprūdusi starp ledus gabaliem.
Kamēr visi bija apjukuši, 32 gadus vecais Andrejs nometa jaku un metās tieši uz bedri. Nevienam pat nebija laika viņu apturēt – viņš ienira ledainajā ūdenī tik pēkšņi, ka šļakatas lidoja vairākus metrus.
Ledus zem viņa kājām saplaisāja, un ūdens dega kā verdošs ūdens otrādi – sāpīgi un acumirklī. Bet Andrejs spītīgi cīnījās pretī slīkstošajai lapsai. Mazais sarkanais ķermenis jau grimst zem ūdens…
Viņš satvēra viņu aiz kakla, pievilka sev klāt un, drebēdams no aukstuma, sāka doties uz krastu. Zvejnieki palīdzēja viņus abus izvilkt, ietinot vīrieti segā un lapsu vecā jakā, lai viņa būtu silta.
Šķita, ka stāsts ir beidzies. Lapsa tika nodota patversmei, un Andrejs tika aizvests mājās, lai sasildītos. Bet visnegaidītākais notika nedēļu vēlāk.
Kad Andrejs no rīta izgāja pagalmā, lai iznestu atkritumus, viņš dzirdēja klusu čaukstoņu pie vārtiem.
Viņš domāja, ka tas ir vējš… Bet, kad viņš ieskatījās tuvāk, viņš nespēja noticēt savām acīm: tur uz sliekšņa sēdēja tā pati lapsa. Klusa, mierīga un skatījās uz viņu tā, it kā būtu atnākusi pateikties.
Un ko viņa darīja tālāk — neviens to negaidīja…
Lapsa paspēra pāris soļus uz priekšu, piesardzīgi ieošņāja gaisu un… nolika Andreja priekšā nelielu sausu zariņu un spalvu saišķi.
Dāvana. Lapsas gaumē. Un tad viņa klusi iečīkstējās, it kā atvadoties, un pazuda mežā, pat neatskatoties. Andrejs stāvēja tur, nespēdams pateikt ne vārda. Viņš saprata: dzīvnieki atceras laipnību — dažreiz daudz dziļāk nekā cilvēki.
Un no tās dienas katru rītu pie vārtiem viņš atrada riekstu, čiekuru vai skaistu akmeni.
Lapsa vairs nekad netuvojās… bet klusībā atstāja savu “paldies”, līdz nokusa pēdējais sniegs.
