Pēc vairāk nekā trim desmitgadēm Latvijā atgriežas vārds, kas kādreiz noteica vesela laikmeta teātra domāšanu. Ādolfs Šapiro atkal iestudē izrādi Rīgā, un tas notiks tieši tur, kur reiz tika radīta teātra vēsture. 3. februārī Jaunais Rīgas teātris Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Dons Kihots.
Šapiro vārds Latvijas teātrī nav vienkārši ieraksts biogrāfijā. Viņa veidotais Jaunatnes teātris pagājušā gadsimta otrajā pusē bija vieta, kur satikās drosme, domāšana un māksla. Trīsdesmit gadu garumā Lāčplēša ielā 25 tapa izrādes, kas lika skatītājiem domāt par varu, bailēm, atbildību un cilvēka iekšējo brīvību. Tie bija iestudējumi, kas neizklaidēja, bet satricināja.
Šapiro darbs šajā teātrī vēlāk tika iekļauts Latvijas Kultūras kanonā, taču 1992. gadā pēc Jaunatnes teātra likvidācijas režisors pameta Latviju. Ilgu laiku šķita, ka šī nodaļa ir slēgta uz visiem laikiem.
Tagad, 2026. gada februārī, aplis noslēdzas. Leģendārais režisors atgriežas tieši tajā pašā adresē, tikai citā teātrī un citā laikā. Šoreiz viņš pievērsies Dons Kihots — darbam, kas literatūras vēsturē ieņem īpašu vietu.
Migela de Servantesa romāns, kas tapis 17. gadsimtā, tiek uzskatīts par pirmo moderno romānu pasaulē un ir tulkots vairāk nekā jebkurš cits literārs darbs, izņemot Bībeli. Taču Šapiro skatījumā tas nav tikai stāsts par bruņinieku un viņa ieročnesi.
Režisors skaidro, ka Dona Kihota un Sančo Pansas attiecības izgaismo pašu dzīves teātri. Tajā saduras poētiskais neprāts un ikdienas pragmatisms, cēlie, bet naivie ideāli un skarbā pieredze. Šapiro uzskata, ka šis iestudējums kļūst par testu ne tikai aktieriem, bet arī skatītājiem — cik daudz katrā no mums ir donkihotisma un cik daudz samierināšanās.
Pie iestudējuma strādā spēcīga radošā komanda. Dramatizējuma autors un režisors ir pats Šapiro, tulkojumu veidojis Gundars Āboliņš, scenogrāfiju — Mārtiņš Vilkārsis, kostīmus — Kristīne Pasternaka, gaismas — Niks Cipruss, video — Artis Dzērve, kustību risinājumus — Olga Žitluhina.
Galvenajās lomās skatītāji redzēs Kaspars Znotiņš Dona Kihota tēlā un Gundars Āboliņš Sančo Pansas lomā, kā arī virkni citu zināmu Jaunā Rīgas teātra aktieru.
Šis nav tikai jauns iestudējums. Tā ir režisora atgriešanās, kas liek paskatīties uz Latvijas teātra pagātni, tagadni un to, cik daudz drosmes vēl palicis mūsdienu skatītājā.
