Lai gan Jāņa Pēterša veselība pēdējos gados bija pasliktinājusies, Baiba Petere līdz pēdējam brīdim nespēja noticēt, ka viņas vīrs vairs nav blakus. Intervijā žurnālam “IEVA” viņa pirmo reizi tik atklāti runā par dzejnieka nāvi, pēdējiem mirkļiem un iemesliem, kāpēc atvadu ceremonija notika tik klusā atmosfērā.
Baiba atceras, ka, tuvojoties Jāņa pēdējām dienām, viņa joprojām ticēja, ka viņš atgriezīsies mājās. “Es nekad nedomāju, ka Jānis patiešām aizies. Es iedomājos, ka vairs neļaušu viņam nonākt slimnīcā, rūpēšos par viņu un viņš būs šeit, mājās, vienmēr ar mani,” stāsta Baiba.
Dzejnieka aiziešana bija mierīga. Viņa pēdējos brīžus kopā ar Jāni pavadīja viņa mazbērns Aleksandrs. “Jānis nomira viegli. Mēs ar Aleksandru bijām kopā ar viņu, un Aleksandrs teica: ‘Ēte aizmiga.’” Mazbērni dēvēja savu vectēvu par Ēti, un tieši šādi viņš paliks viņu atmiņās.
Pēc vīra nāves Baibai bija grūti samierināties ar notikušo. “Sākumā es domāju: ‘Tas nevar būt!’” viņa atklāj, piebilstot, ka kādu laiku praktiski katru dienu gāja uz kapsētu, lai būtu tur tuvumā.
Baiba arī atklāj dzejnieka pēdējo gribu, kāpēc atvadu ceremonija notika tik klusi. Lai gan tūkstošiem cilvēku vēlētos atvadīties, tas nebija Jāņa vēlēšanās: “Viņš teica: ‘Visa dzīve biju publikas priekšā. Tagad gribu saglabāt to noslēpumā.’”
Šobrīd Baiba pakāpeniski mācās turpināt dzīvot, atzīstot, ka pierast pie tukšuma nav viegli, bet viņa cenšas pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
