Rīgas Ebreju kapos 25. oktobrī notika atvadīšanās no 81 gada vecumā mūžībā aizgājušā miljardiera Grigorija Lučanska. Uz piemiņas ceremoniju bija ieradušies vairāki simti cilvēku, tostarp sabiedrībā pazīstamas personības, lai pēdējo reizi godinātu ietekmīgo uzņēmēju.
Lučanskis nomira 20. oktobrī slimnīcā Austrijā, bet jau nākamajā dienā viņa pelni tika nogādāti Latvijā. Lai gan uzņēmējs bija dzimis Taškentā, viņš vēlējies savu pēdējo atdusas vietu rast Rīgā, Ebreju kapos, līdzās mātei.
Atvadīšanās ceremonija norisinājās stingrā apsardzībā. Pasākumu uzraudzīja vairāki miesassargi, kuri rūpīgi sekoja līdzi notiekošajam un centās nepieļaut nevēlamu fotografēšanu un filmēšanu. Neraugoties uz plašo apmeklētāju loku, ceremonijai bija privāts raksturs.
Starp atnākušajiem bija Lučanska ilggadējais draugs, uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kā arī Maestro Raimonds Pauls. Lučanskis vēl šā gada janvārī bija piedalījies Paula 90 gadu jubilejas svinībās. Krūmiņš, runājot par drauga aiziešanu, uzsvēris, ka zaudējis ārkārtīgi gudru un vērtīgu cilvēku, kuram līdzīgu savā dzīvē neesot sastapis.
Grigorija Lučanska dzīvesstāsts bijis neparasts un pretrunīgs. Padomju laikā viņš strādāja Latvijas Valsts universitātē, bet 1982. gadā tika apcietināts saistībā ar apsūdzībām sociālistiskā īpašuma piesavināšanā. Vēlāk uzņēmējs atgriezās saimnieciskajā darbībā un sāka sadarboties ar pazīstamo Ādažu saimniecības vadītāju Albertu Kaulu.
Pārmaiņu laikā Lučanskis izveidoja ārējās tirdzniecības uzņēmumu “Ādaži Impex”, kura gada apgrozījums sasniedza aptuveni 50 miljonus ASV dolāru. Savukārt 1990. gadā Austrijā dibinātais uzņēmums “Nordex” viņam palīdzēja strauji vairot bagātību. Lučanska panākumi savulaik pat tika pieminēti Ginesa rekordu grāmatā, padarot viņu par vienu no ievērojamākajiem tā laika uzņēmējiem.
Vai, jūsuprāt, stingra apsardze un fotografēšanas ierobežojumi ir saprotami tik ietekmīga cilvēka atvadīšanās ceremonijā, vai arī sabiedrībai būtu jāļauj vairāk uzzināt par šādiem notikumiem?
Dalieties savās domās komentāros!
